“Kuv Uas Txhua Yam Rau Txhua Tus Tibneeg Kom Kuv
Pab Cawm Tau Lawv ”
Xibfwb Numlaaj Yaaj
Fifth Sunday after Epiphany
Our
Thov txoj koob txoj hmoov
thiab txoj kev kajsiab lug pub rau sawvdaws los ntawm Vajtswv
uas yog peb Leejtxiv uas yog tus Cawmseej Yexus Khetos. Amees.
1 Kaulithaus 9:20-23 “Thaum kuv nrog cov neeg Yudais nyob ua ke kuv ua ib
yam li lawv, rau qhov kuv xav coj lawv los ntseeg. Txawm yog Mauxes txoj kevcai
tsis muaj cai yuam kuv lawm los, thaum kuv nrog cov neeg uas xyaum coj Mauxes
txoj kevcai nyob ua kev kuv ua ib yam li lawv, rau qhov kuv xav coj lawv los
ntseeg.Thaum kuv nrog lwm haivneeg nyob ua ke kuv ua ib yam li tus uas tsis coj
Yudais kevcai, rau qhov kuv xav coj lwm haivneeg los ntseeg. Kuv hais li no
tsis yog kuv hais tias, kuv tsis coj Vajtswv txoj
kevcai, tiamsis Yexus Khetos txoj kevcai tswjhwm kuv. Thaum kuv nrog cov
neeg muaj kev ntseeg tsawg nyob ua ke, kuv ua ib yam
li lawv rau qhov kuv xav pab kom lawv muaj kev ntseeg ntau. Kuv niajhnub xyaum
ua ib yam li txhua haivneeg ua. Kuv ua li ntawd saib
puas yuav pab tau qee leej dim tej kev txhaum. Kuv ua ib puas tsav yam li no twb yog kuv xav kom Txojmoo Zoo nrov
ncha mus thoob plaws qhovtxhia qhovchaw, kuv thiaj muaj feem tau koob hmoov
thiab.” No Yog Vajtswv Txojlus.
Illustration
Los ntawm Tswv Yexus Khetos,
nyob zoo ib tsoom ntseeg sawvdaws,
Muaj ib
tus txivneej nws mus koom nrog nws cov txheeb ze noj mov uas kev zoo siab uake.
Thaum nws mus txog lawv rub rooj rau nws zaum. Thaum txog
caij lawv muab txoj hluag Khig Tes los faib rau nws kom nws pab mus khig tus
neeg uas lawv ua rooj mov rau nws txhais tes. Nws xav rau nws tus kheej tias: “Kuv puas khig los tsis khig? Kuv
yog tus ntseeg Vajtswv, txoj hluag no puas muaj nuj nqis dabtsis? Yog kuv tsis khig kuv cov kwvtij puas yuav tus siab? Yog kuv
khig puas ua rau lwmtus poob kev ntseeg? Ab! Ua cas yuav nyuajsiab ua luaj, Yog kuv sawv mus los tsis txhob
nyob koom rooj mov no los lawv yuav tu siab. Ua li cas
thiaj li yuav zoo? Vajtswv Txojlus qhia li cas kom kuv
ua rau Vajtswv tau koob meej?
Nej coob
leej ntaus tus yuav tau hais li no ntaus zaug rau ntaus rooj mov noj khig tes. Ib los lus Amelikas hais
tias “Bend over backward” no yog txhais tau tias “Koj yuav ua txhua yam txawm
yuav zoo li cas los koj yuav tsum ua tsuas yog ua rau lwmtus zoo siab xwb.”
To bend
backward mean “Koj yuav ua li koj ua tau.”
I. Peb tsab Epistle Lesson qhia rau peb tias Koj yuav ua li qhov koj ua tau. Qhov no
Xh.
Povlauj tsis yog hais txog txojkev zoo sib thooj li ntawm kev
Khig Tes xwb tiamsis nws yuav tshajtawm Txojmooo Zoo rau txhua tus tibneeg uas
kam mloog nws txojlus txog Tswv Yexus Khetos Khetos. Rau
txhua tus uas kam mloog Txojmoo Zoo ntawd nws yuav ua li nws ua tau saib nws
puas yuav pab cawm tau lawv.
Xh. Povlauj nws tsis siv los lus tias
“Ua rau lwmtus zoo siab” tiamsis nws hais tias “Kuv niajhnub xyaum ua ib
yam li txhua haivneeg ua. Kuv ua li ntawd saib puas yuav pab tau qee leej dim
tej kev txhaum” Xh. Povlauj qhia tias nws ua txhua yam
kom haum lawv siab nws thiaj li hais ntxiv tias “Thaum kuv nrog cov neeg Yudais
nyob uake kuv ua ib yam li lawv.” “thaum kuv nrog cov
neeg uas xyaum coj Mauxes txoj kevcai nyob ua kev kuv ua ib yam li lawv” “Thaum
kuv nrog cov neeg muaj kev ntseeg tsawg nyob ua ke, kuv ua ib yam li lawv rau
qhov kuv xav pab kom lawv muaj kev ntseeg ntau.”
Thaum Xh. Povlauj hais li no nws hais txog dabtsi tiag? Nws
hais tias nws yuav tsum ua li nws uas tau tsuas yog muaj
tibneeg mloog nws cov lus qhuabqhia txog Txojmoo Zoo txog Tswv Yexus Khetos
xwb. Thaum nws nrog cov neeg Yudais nyob uake nws ua tib zoo saib lawv txojkev
coj noj coj ua zoo li cas. Nws tsis noj nqaj npuas.
Nws ntxuav ib yam li txojcai ntxuav. Nws nrog lawv
koom lawv tej kev zoo siab thiab tej kev caiv. Nws
tsis tas yuav ua tej no, tiamsis nws ua tej ntawd nrog
lawv. Nws ua li nws ua
tau, kom lawv tsis txhob tu siab.
Qhov no zoo ib yam li thaum nws tshajtawm
Txojmoo zoo rau lwm haivneeg “Gentiles” Nws hwm lawv tej kev coj noj coj ua
thiab lawv lub neej zoo li cas nws tsis hais lus saib tsis taug lawv, los yog
thuam lawv tias lawv yog cov neeg ntseeg dab. Nws nrog lawv
noj haus uake. Nws tsis hais lus siab tiamsis hais lus qis ib yam li lawv kom lawv tau taub. Nws ua
txhua yam li nws ua tau. Nws thiaj li hais tias
“Kuv niajhnub xyaum ua ib yam li txhua haivneeg ua. Kuv ua li
ntawd saib puas yuav pab tau qee leej dim tej kev txhaum” “Kuv hais li no
tsis yog kuv hais tias, kuv tsis coj Vajtswv txoj kevcai,
tiamsis Yexus Khetos txoj kevcai tswjhwm kuv.”
Qhov no tsis yog yuav hais tias
Xh. Povlauj lam dag, los lam uas raws li neeg siab nyiam xwb. Nws tsis yog yuav
nrog lawv koom ua kev txim txhaum los ua yam uas tsis
haum Vajtswv siab. Nws tsis lam tau lam ua kom lawv zoo siab.
Yog vim li cas Xh. Povlauj thiaj li ua heev npaum li no? Nws ua kom tibneeg dim txojkev txim txhaum. Tso lawv tej kev
teev dab teev mlom tseg, Kom lawv los ntseeg Vajtswv. Nws ua kom tau cov
neeg Yudais, lwm haivneeg, cov muaj kev ntseeg tsawg,
cov txomnyem, thiab txhua tus uas nws ntsib kom lawv los ntseeg Vajtswv. Nws thiaj li hais, “Kuv niajhnub xyaum ua ib yam li txhua haivneeg
ua. Kuv ua li
ntawd saib puas yuav pab tau qee leej dim tej kev txhaum.” ” “Kuv hais li no tsis yog kuv hais tias, kuv tsis coj Vajtswv txoj kevcai, tiamsis Yexus Khetos
txoj kevcai tswjhwm kuv.”
I. Koj puas ua kom lwmtus zoo siab xwb los ua li koj ua tau? No zoo nkaus li peb Hmoob khig tes. Los lus khig tes peb Hmoob tsis muaj. Peb kawm ntawm nplog coj los uas. Peb Hmoob tsuas muaj hu plig xwb. Lawv muab 2 tug qaib tua, lawv,coj mus sawv ntawm qhov rooj lawv mam li hu plig “thaum lawv hu plig lawv yuav tsum seev suab li hais kwvtxhiaj” kom tus plig rov los tsev los nrog tus neeg nyob uake kom tus neeg ntawd ntsib kev noj qab nyob zoo.
Ua li cas peb thiaj li muab
qhov “KHIG TES” los ntxiv rau qhov “HU PLIG” lawm?
Thaum peb cov coj noj coj ua raug caw mus nrog nplog koom ua kev
zoo siab rau ib tus tau nom tau tswv los kev zoo siab rau tus tubrog nces qib
siab. Lawv pom nplog caw ib tus haujsam los tus
kev txwjlaus uas muaj meejmom siab tuaj mus Khig tes rau tus neeg
ntawd. Thaum nws khig tes nws muab mentsi nyiaj thiab foom
koob hmoov rau tus neeg ntawd. Txij li no los thaum
Hmoob rov caw tej nomtswv no tuaj nrog lawv koom noj koom haus lawv saib tsis
tshuam zoo nkauj ces lawv txawm ua li nplog ua. Hmoob tej kwvtij zejzos
pom tias no zoo thiab tau nyiaj ces cia li muab qhov
no coj los ntxiv rau ntawm qhov hu plig. Peb thiaj li muaj lub npe tias “HU PLIG KHIG TES.”
Peb Hmoob lub homphiaj Hu Plig Khig Tes yog rau ntau
yam. “Kev zoo siab pom yus
txheeb tus ze tuaj saib yus, Kev zoo siab tau menyuam, Kev
tau nyab, los yog muaj mob muaj nkeeg es hu kom tus plig rov los tsev.”
Thaum Hmoob ua li no lawv muab 2 tus qaib, ib tais
txiv hmab, ib phaj paj ntoo, ib tus theng qaim (candle), ib lub khob dej, ib
rab txiab, thiab ib cov xov hluag dawb coj los npaj rau saum lub rooj.
Tus txwjlaus los tus muaj meejmom siab ntawd los mus
muab cov luag coj los mus cheb, hais lus foom koob hmoov kom tej mob tej kev
phem kev tsis zoo nyob rau txoj hluag ntawd ces nws muab cov hluag hlawv
mentsis, muab txiav, muab qhov uas nws txiav ntawd tso rau lub khob dej tag
ces nws yog tus thawj khig tes rau tus neeg uas ua rooj mov rau. Yuav tsum muab
ib khub cawv (2 lub) los mus thov ib tug los mus coj lub khob dej uas muaj cov
kev phem kev tsis zoo ntawd
mus nchuav povtseg. Yuav tsum tau muab ib
khub cawv (2 lub) los mus thov ib tug txwj laus los mus muab ob tus nplaig qaib
coj los qhib xyuas saib plig puas los. Yog tus nplaig nkaug ncaj thiab zoo no
ces hais tau tias plig los lawm. Yog tus nplaig nkaug
tsis zoo no ces tsuas muab cawv coj los haus thiab hais tias
no yog ntxuav kom zoo xwb ces tsis muaj dabtsis lawm.
Lub homphiaj ntawm Hu Plig Khig Tes no yog dabtsi tiag? Lub
homphiaj tiag mas tsuas yog tib tug txwjlaus tus nom
tus tswv los tus muaj meej mom siab thiaj li muaj cais los mus Khig tes xwb.
Tamsim no peb pom tau tias peb Hmoob uas, txawm tus
hlob tus yaus tej pojniam sawvdaws cia li los khig tes tas li lawm. Thaum khig
tes ntawd yog hais tias muab tus plig khig cias kom
nrog tus tibneeg ntawd tau txais txoj kev zoo siab kom nws ntsib kev noj qab
nyob zoo thiab tau nom tau tswv kom nws ua txhua yam kom nws vammeej. Yog uas rau tus muaj mob muaj nkeeg. Yog xuas hluag khig nws
pheej tsis zoo li ces xua tooj khig vim hais tias
hluag xwb tsis ruaj tsis khov tus plig thiaj li tsis los nyob hauv tus neeg
ntawv lub cev. Yuav tsum xua tooj uas muab txhais tias
yog nyiaj yog kub lawm es ntxias kom tus plig yuav tsum rov los nrog
nyiaj nrog kub nyob uake hauv vaj hauv tsev ntawm tus neeg ntawd lub cev nws
thiaj li noj qab haus huv tsis muaj xwmtxheej dabtsis.
Peb yog cov ntseeg Vajtswv
peb muaj neej muaj tsav uas tsis tau ntseeg Vajtsw, thaum peb mus nrog lawv
koom noj koom haus, lawv muaj hu plig khig tes li ntawd peb puas tau taub
lub ntsiab lus tiag tiag tias nws yog dabtsi? Los yog yus tsuas lam mus ua
kom lawv zoo siab xwb? ” Peb yuav tsum
nco Xh. Povlauj txojlus hais tias, “Kuv hais li no tsis yog kuv hais
tias, kuv tsis coj Vajtswv txoj kevcai, tiamsis Yexus Khetos txoj kevcai
tswjhwm kuv.”
III. Cia peb saib Cov lus foom koob hmoov: Yog koj hais tias kuv foom koob hmoov rau koj...... Thaum no koj hais tias koj yog ib tus tswv uas loj kawg nkaus los foom rau tus neeg ntawd. Peb tsis yog Vajtswv peb tsis muaj cais hais li ntawd. Thaum peb yuav hais rau ib tug twg peb Tsis txhob khig tes yuav zoo duas. Cia peb tsuas hais tau tias:
Teev Npe
Txojhluag:
Txojhluag ntawd yog coj los khig tus plig. Peb puas paub tias
thaum peb ua li ntawd peb puas yog muab tus plig khig cias? Peb tus ntsujplig yeej nrog nraim peb nyob. Nws yeej tsis mus rau qhov twg. Thaum peb
tuag ces peb cov ntseeg Vajtswv tus ntsujplig mus nrog Vajtswv nyob saum
ceebtsheej ntuj lawm xwb. Peb tsis muaj cais mus muab lwm
tus neeg tus ntsujplig khig cias. Txoj hluag no yog piv txog li tus mlom
txojkev teev los muaj hwjchim li ib tus tswv tias nws
yuav khig tau tus plig. Vajtswv txojlus qhia nyob rau 1 Kaulithaus 8:4-6 “...Peb
puavleej paub hais tias, niag mlom yeej tsis muaj sia.
Peb paub hais tias, tsuas muaj tib tug Vajtswv xwb.
Txawm yog muaj neeg hu tej timtswv saum nruabntug lossis hauv ntiajteb no hais tias, “vajtswv”, thiab txawm yog muaj ntau tus uas sawvdaws
hu hais tias, “timswv” lossis hu hais tias, “tus tswv” los peb paub hais tias,
tsuas muaj tib tug Vajtswv xwb. Tus ntawd yog peb Leejtxiv uas tsim ib puas tsav yam, thiab coj peb los ua neej rau nws tau
ntsejmuag. Yeej muaj tib tug Tswv xwb, tus ntawd yog Yexus Khetos tus uas
Vajtswv tsa ua tus tsim ib puas tsav yam, thiab tus uas tuav peb txojsia.”
Cov Tubtxib
Vajtswv Txojlus qhia li cas ntxiv kom peb cov uas ntseeg Vajtswv yuav ua li cas?
Nqi kevcai 1 (First
Commandment) Khiavdim 20 “Nej tsis txhob muaj dua lwm tus Tswv” Mathais
Lukas
Lub ntsiab lus yog li no:Ua ntej koj yuav mus nrog luas khig tes, koj puas xav zoo zoo rau koj mam li mus ua los tsis tau ua?
1 Kaulithaus 8:9, 13 “...Nej yuav tsum ceevfaj nyob tsam nej cov uas muaj cuabkav ua yam no
ua rau cov uas muaj kev ntseeg tsawg xav yuamkev....Yog tej zaubmov uas kuv noj
ua rau ib tug ntseeg twg xav yuamkev, cais txij no mus kuv yuav tsis noj nqaij
ib zaug li lawm, kuv thiaj yuav tsis ua rau tus ntseeg ua txhaum.”
Koj puas ua lub neej teev tiam Vajtswv? Loo 12:1 “.... Thaum nej tseem ua neej nyob
no, nej yuav tsum muab tagnrho nej lub cev pub rau Vajtswv siv teevtiam nws
thiab ua tej uas haum nws siab, Nej ua li ntawd thiaj yog nej hwm Vajtswv tiag.
II.
Kuv ua nej tus Xibhwb kuv yuav tsis txiav nej txoj kev. Kev ntseeg nyob ntawm yus tus kheej. Kuv yuav tsis txwv
nej uas yog cov ntseeg tiamsis yog nej mus khig tes, nej ho ua rau lwmtus
yuamkev los poob kev ntseeg, nej puas yuav tu siab rov
qab rau nej tus kheej. Yog lwmtus pom nej khig tes, es lawv hais nej, nej puas
yuav defend “Tivthaiv-Paub Hais” rau kom Vajtswv tau koob meej ntawm nej tus
kheej thiab? Nej yog cov ntseeg Vajtswv lawm Kuv yuav tsis muab qhov no hais tias “Law” “Txojcai”rau nej tiamsis nej yuav
tsum paub yog thiab tsis yog. Nej
sawvdaws nyob hauv Vajtswv txoj kevcai tswjhwm. Ib tsev neeg ntseeg
Vajtswv yuav rov tsis muaj sib faib los sib cais tias tus no ua tau tus no uas
tsis tau. Peb yuav tsum uas tus qauv “Good Example” rau lwm leej lwmtus. “Kuv yog nej tus Xibhwb, kuv tsis
khig tes. Vim qhov no tsis muaj dabtsis rau kuv. Nws yuav coj tsis tau lwm tus los ntseeg Vajtswv. Nws zoo li witchcraft los li ib tus mlom uas tsis muaj
hwjchim. Nws zoo li lam tau lam ua lawm xwb. Kuv tseem yuav niajhnub mus txhawb
lawv ntawm txojkev ua neej ua tsav. Kuv lawb dab xwb kuv tsis tau lawb neej.
Kuv yuav mus nrog kuv cov txheeb cov zes, kwvtij zejzog thiab txhua tus neeg
koom noj koom haus uake. Yog kuv tsis koom nrog lawv khig tes, txawm lawv yuav
ntxub thiab tsis txaus siab rau kuv los, Vajtswv Txojlus qhia Mathais
Xh. Povlauj uas txhua yam kom haum tibneeg siab saib
nws puas cawm tau lawv. Tiamsis
qhov no peb yuav muab txhais tsis tau tias peb nrog
luas uas txhua yam kom haum lawv siab tiamsis nws yog rau txojkev txim txhaum.
Peb paub tau tias qhov ntawd tsis yog los tsis muaj
hwjchim los mus ua tau. Tsuas yog Vajtswv thiaj li yog tus ua
tau. Xh. Povlauj tsis tau hais tias yog lawv ua
tubsab ces nws yuav nrog lawv ua tubsab. Yog lawv tua tibneeg
ces nws yuav nrog lawv tua tibneeg. Nws yuav nrog lawv
nyob ua lub neej li lawv. Tus txomyem los nws yuav ua tus txomnyem, tiamsis yog ua rau
yam qhov zoo kom Vajtswv tau koob meej tias lawv hnov Txojmoo Zoo los mus cawm
lawv kom lawv dim ntawm dab lub hwjchim. Xh. Povlauj thiaj li hais tias, “Kuv hais li no
tsis yog kuv hais tias, kuv tsis coj Vajtswv txoj kevcai, tiamsis Yexus Khetos
txoj kevcai tswjhwm kuv.”
Yexus ua tib yam li ntawd rau tibneeg ntiajteb. Nws yog tus ua txhua yam li nws ua
tau. Nws tso nws lub hwjchim tseg los ua tibneeg.
Nws mus qhia Txojmoo Zoo rau txhua qhov txhia chaw, kho cov neeg mob, neeg dig
muag, tuag tes tuag taw, raug dab, thiab tsa tus uas tuag lawm rov los muaj
sia. Nws cia nws tus kheej raug luag muab ntau thiab
tua kom tuag rau saum tus ntoo khaublig. Nws ua txhua yam kom
lwmtus zoo siab. Nws ua txhua yam ntawd kom cawm tau
peb dim. Peb txhua tus yuav tsum ua raws li txoj
kevcai tswjhwm, tiamsis peb yeej ua tsis tau. Vim
li ntawd Vajtswv tus Tub thiaj li los ua rau peb txhua tus. Peb txhua tus yeej ntxim
raug cais thiab txiavtxim rau peb txojkev txim txhaum uas peb theej tsis tau.
Tiamsis Vajtswv tus Tub los theej rau peb.
Peb tau Vajtswv txoj koob hmoov, thiab nws txoj kev
hlub, tiamsis tej uas peb hais tias peb ua tau tej ntawd yeej yuav cawm tsis
tau peb. Tiamsis Vajtswv tus Tub them thiab yuav rau peb tas
lawm. Nws yuav los ntawm nws cov ntshav uas dawbhuv los ntawm nws txojkev
txomnyem nrog rau kev tuag. Yexus ua txhua yam rau
peb, ua li peb siab nyiam, nws ua tej no vim nws los cawm peb ntawm lub txim
thiab pub txojsia ntev mus ib txhis rau peb txhua tus.
Peb cia li muab hais yam
yoojyim li no yog Yexus hais tias, “Thaum nej raug dagntxias, kuv raug
dagntxias, Kuv thiaj li cawm tau nej ntawm txojkev dagntxias ntawd....
Nej txhua tus uas txhawj, kuv los nyob nrog nej txojkev txhawj, los coj nej
txoj kev txhawj ntawd mus... Nej
cov uas raug hluag ntxub, Kuv los raug luas nplawm, luas ntau, luas ntxub,
Kuv thiaj li txhawb tau nej lub dag lub zog. Nej
cov uas nyuajsiab thiab quaj nco txog nej tus hlub, Kuv los raug kev
txomnyem thiab tuag, kuv los nplig nej siab ntsws thiab muab txojsia mus
ibtxhis rau nej.” Txawm Xh. Povlauj siv nws lub dag lub zog ua kom
haum sawvdaws dejsiab ntsws kom tsis txhob muaj kev tu
siab tiamsis nws nyob hauv Vajtswv txoj kevcai tswjhwm. Tus uas ua txhua yam thiab uas kom
haum txhua tus siab ces yog Tswv Yexus Khetos uas los ua tibneeg es nws thiaj
li cawm tau peb.
Muaj ib tug psychiatrist nyob
Tswv Yexus twb ua li no rau peb lawm. Los ntawm nws txojkev los ua
tibneeg, nws nrog peb nyob los ua tus zoo li peb. Nws
los ua txhua yam rau peb nws thiaj li cawm tau peb.
Thov kom Vajtswv Txojlus pub rau peb sawvdaws tau taub
thiab tau nyob kajsiab lug rau ntawm Tswv Yexus Khetos. Peb txhua tus uas yog
Vajtswv cov menyuam peb sawvdaws hais: Amees.