Kuv Uas Txhua Yam Rau Txhua Tus Tibneeg Kom Kuv Pab Cawm Tau Lawv

Xibfwb Numlaaj Yaaj

Fifth Sunday after Epiphany

Our Savior Lutheran Church

2-5-05

 

Thov txoj koob txoj hmoov thiab txoj kev kajsiab lug pub rau sawvdaws los ntawm Vajtswv uas yog peb Leejtxiv uas yog tus Cawmseej Yexus Khetos.   Amees.

 

1 Kaulithaus 9:20-23 “Thaum kuv nrog cov neeg Yudais nyob ua ke kuv ua ib yam li lawv, rau qhov kuv xav coj lawv los ntseeg. Txawm yog Mauxes txoj kevcai tsis muaj cai yuam kuv lawm los, thaum kuv nrog cov neeg uas xyaum coj Mauxes txoj kevcai nyob ua kev kuv ua ib yam li lawv, rau qhov kuv xav coj lawv los ntseeg.Thaum kuv nrog lwm haivneeg nyob ua ke kuv ua ib yam li tus uas tsis coj Yudais kevcai, rau qhov kuv xav coj lwm haivneeg los ntseeg. Kuv hais li no tsis yog kuv hais tias, kuv tsis coj Vajtswv txoj kevcai, tiamsis Yexus Khetos txoj kevcai tswjhwm kuv. Thaum kuv nrog cov neeg muaj kev ntseeg tsawg nyob ua ke, kuv ua ib yam li lawv rau qhov kuv xav pab kom lawv muaj kev ntseeg ntau. Kuv niajhnub xyaum ua ib yam li txhua haivneeg ua. Kuv ua li ntawd saib puas yuav pab tau qee leej dim tej kev txhaum. Kuv ua ib puas tsav yam li no twb yog kuv xav kom Txojmoo Zoo nrov ncha mus thoob plaws qhovtxhia qhovchaw, kuv thiaj muaj feem tau koob hmoov thiab.” No Yog Vajtswv Txojlus.

 

Illustration

 

Los ntawm Tswv Yexus Khetos, nyob zoo ib tsoom ntseeg sawvdaws,

 

Muaj ib tus txivneej nws mus koom nrog nws cov txheeb ze noj mov uas kev zoo siab uake. Thaum nws mus txog lawv rub rooj rau nws zaum. Thaum txog caij lawv muab txoj hluag Khig Tes los faib rau nws kom nws pab mus khig tus neeg uas lawv ua rooj mov rau nws txhais tes. Nws xav rau nws tus kheej tias: “Kuv puas khig los tsis khig? Kuv yog tus ntseeg Vajtswv, txoj hluag no puas muaj nuj nqis dabtsis? Yog kuv tsis khig kuv cov kwvtij puas yuav tus siab? Yog kuv khig puas ua rau lwmtus poob kev ntseeg? Ab! Ua cas yuav nyuajsiab ua luaj, Yog kuv sawv mus los tsis txhob nyob koom rooj mov no los lawv yuav tu siab. Ua li cas thiaj li yuav zoo? Vajtswv Txojlus qhia li cas kom kuv ua rau Vajtswv tau koob meej?

 

Nej coob leej ntaus tus yuav tau hais li no ntaus zaug rau ntaus rooj mov noj khig tes. Ib los lus Amelikas hais tias “Bend over backward” no yog txhais tau tias “Koj yuav ua txhua yam txawm yuav zoo li cas los koj yuav tsum ua tsuas yog ua rau lwmtus zoo siab xwb.”

To bend backward mean “Koj yuav ua li koj ua tau.

 


I.                    Peb tsab Epistle Lesson qhia rau peb tias Koj yuav ua li qhov koj ua tau. Qhov no

Xh. Povlauj tsis yog hais txog txojkev zoo sib thooj li ntawm kev Khig Tes xwb tiamsis nws yuav tshajtawm Txojmooo Zoo rau txhua tus tibneeg uas kam mloog nws txojlus txog Tswv Yexus Khetos Khetos. Rau txhua tus uas kam mloog Txojmoo Zoo ntawd nws yuav ua li nws ua tau saib nws puas yuav pab cawm tau lawv.

 

Xh. Povlauj nws tsis siv los lus tiasUa rau lwmtus zoo siab” tiamsis nws hais tias “Kuv niajhnub xyaum ua ib yam li txhua haivneeg ua. Kuv ua li ntawd saib puas yuav pab tau qee leej dim tej kev txhaum” Xh. Povlauj qhia tias nws ua txhua yam kom haum lawv siab nws thiaj li hais ntxiv tias “Thaum kuv nrog cov neeg Yudais nyob uake kuv ua ib yam li lawv.” “thaum kuv nrog cov neeg uas xyaum coj Mauxes txoj kevcai nyob ua kev kuv ua ib yam li lawv” “Thaum kuv nrog cov neeg muaj kev ntseeg tsawg nyob ua ke, kuv ua ib yam li lawv rau qhov kuv xav pab kom lawv muaj kev ntseeg ntau.”

 

Thaum Xh. Povlauj hais li no nws hais txog dabtsi tiag? Nws hais tias nws yuav tsum ua li nws uas tau tsuas yog muaj tibneeg mloog nws cov lus qhuabqhia txog Txojmoo Zoo txog Tswv Yexus Khetos xwb. Thaum nws nrog cov neeg Yudais nyob uake nws ua tib zoo saib lawv txojkev coj noj coj ua zoo li cas.  Nws tsis noj nqaj npuas. Nws ntxuav ib yam li txojcai ntxuav. Nws nrog lawv koom lawv tej kev zoo siab thiab tej kev caiv. Nws tsis tas yuav ua tej no, tiamsis nws ua tej ntawd nrog lawv.  Nws ua li nws ua tau, kom lawv tsis txhob tu siab.  Qhov no zoo ib yam li thaum nws tshajtawm Txojmoo zoo rau lwm haivneeg “Gentiles” Nws hwm lawv tej kev coj noj coj ua thiab lawv lub neej zoo li cas nws tsis hais lus saib tsis taug lawv, los yog thuam lawv tias lawv yog cov neeg ntseeg dab. Nws nrog lawv noj haus uake. Nws tsis hais lus siab tiamsis hais lus qis ib yam li lawv kom lawv tau taub. Nws ua txhua yam li nws ua tau. Nws thiaj li hais tias

“Kuv niajhnub xyaum ua ib yam li txhua haivneeg ua.  Kuv ua li ntawd saib puas yuav pab tau qee leej dim tej kev txhaum” “Kuv hais li no tsis yog kuv hais tias, kuv tsis coj Vajtswv txoj kevcai, tiamsis Yexus Khetos txoj kevcai tswjhwm kuv.”

 

Qhov no tsis yog yuav hais tias Xh. Povlauj lam dag, los lam uas raws li neeg siab nyiam xwb. Nws tsis yog yuav nrog lawv koom ua kev txim txhaum los ua yam uas tsis haum Vajtswv siab. Nws tsis lam tau lam ua kom lawv zoo siab. 

 

Yog vim li cas Xh. Povlauj thiaj li ua heev npaum li no? Nws ua kom tibneeg dim txojkev txim txhaum. Tso lawv tej kev teev dab teev mlom tseg, Kom lawv  los ntseeg Vajtswv. Nws ua kom tau cov neeg Yudais, lwm haivneeg, cov muaj kev ntseeg tsawg, cov txomnyem, thiab txhua tus uas nws ntsib kom lawv los ntseeg Vajtswv. Nws thiaj li hais, “Kuv niajhnub xyaum ua ib yam li txhua haivneeg ua.  Kuv ua li ntawd saib puas yuav pab tau qee leej dim tej kev txhaum.” ” “Kuv hais li no tsis yog kuv hais tias, kuv tsis coj Vajtswv txoj kevcai, tiamsis Yexus Khetos txoj kevcai tswjhwm kuv.”

 

I.                    Koj puas ua kom lwmtus zoo siab xwb los ua li koj ua tau? No zoo nkaus li peb Hmoob khig tes. Los lus khig tes peb Hmoob tsis muaj. Peb kawm ntawm nplog coj los uas. Peb Hmoob tsuas muaj hu plig xwb. Lawv muab 2 tug qaib tua, lawv,coj mus sawv ntawm qhov rooj lawv mam li hu plig “thaum lawv hu plig lawv yuav tsum seev suab li hais kwvtxhiaj” kom tus plig rov los tsev los nrog tus neeg nyob uake kom tus neeg ntawd ntsib kev noj qab nyob zoo.

 

Ua li cas peb thiaj li muab qhov “KHIG TES” los ntxiv rau qhov “HU PLIG” lawm? Thaum peb cov coj noj coj ua raug caw mus nrog nplog koom ua kev zoo siab rau ib tus tau nom tau tswv los kev zoo siab rau tus tubrog nces qib siab. Lawv pom nplog caw ib tus haujsam los tus kev txwjlaus uas muaj meejmom siab tuaj mus Khig tes rau tus neeg ntawd. Thaum nws khig tes nws muab mentsi nyiaj thiab foom koob hmoov rau tus neeg ntawd. Txij li no los thaum Hmoob rov caw tej nomtswv no tuaj nrog lawv koom noj koom haus lawv saib tsis tshuam zoo nkauj ces lawv txawm ua li nplog ua. Hmoob tej kwvtij zejzos pom tias no zoo thiab tau nyiaj ces cia li muab qhov no coj los ntxiv rau ntawm qhov hu plig. Peb thiaj li muaj lub npe tiasHU PLIG KHIG TES.”

 

Peb Hmoob lub homphiaj Hu Plig Khig Tes yog rau ntau yam.Kev zoo siab pom yus txheeb tus ze tuaj saib yus, Kev zoo siab tau menyuam, Kev tau nyab, los yog muaj mob muaj nkeeg es hu kom tus plig rov los tsev.” Thaum Hmoob ua li no lawv muab 2 tus qaib, ib tais txiv hmab, ib phaj paj ntoo, ib tus theng qaim (candle), ib lub khob dej, ib rab txiab, thiab ib cov xov hluag dawb coj los npaj rau saum lub rooj.

 

Tus txwjlaus los tus muaj meejmom siab ntawd los mus muab cov luag coj los mus cheb, hais lus foom koob hmoov kom tej mob tej kev phem kev tsis zoo nyob rau txoj hluag ntawd ces nws muab cov hluag hlawv mentsis, muab txiav, muab qhov uas nws  txiav ntawd tso rau lub khob dej tag ces nws yog tus thawj khig tes rau tus neeg uas ua rooj mov rau. Yuav tsum muab ib khub cawv (2 lub) los mus thov ib tug los mus coj lub khob dej uas muaj cov kev phem kev tsis zoo ntawd  mus nchuav povtseg. Yuav tsum tau muab ib khub cawv (2 lub) los mus thov ib tug txwj laus los mus muab ob tus nplaig qaib coj los qhib xyuas saib plig puas los. Yog tus nplaig nkaug ncaj thiab zoo no ces hais tau tias plig los lawm. Yog tus nplaig nkaug tsis zoo no ces tsuas muab cawv coj los haus thiab hais tias no yog ntxuav kom zoo xwb ces tsis muaj dabtsis lawm.

 

Lub homphiaj ntawm Hu Plig Khig Tes no yog dabtsi tiag? Lub homphiaj tiag mas tsuas yog tib tug txwjlaus tus nom tus tswv los tus muaj meej mom siab thiaj li muaj cais los mus Khig tes xwb. Tamsim no peb pom tau tias peb Hmoob uas, txawm tus hlob tus yaus tej pojniam sawvdaws cia li los khig tes tas li lawm. Thaum khig tes ntawd yog hais tias muab tus plig khig cias kom nrog tus tibneeg ntawd tau txais txoj kev zoo siab kom nws ntsib kev noj qab nyob zoo thiab tau nom tau tswv kom nws ua txhua yam kom nws vammeej. Yog uas rau tus muaj mob muaj nkeeg. Yog xuas hluag khig nws pheej tsis zoo li ces xua tooj khig vim hais tias hluag xwb tsis ruaj tsis khov tus plig thiaj li tsis los nyob hauv tus neeg ntawv lub cev. Yuav tsum xua tooj uas muab txhais tias yog nyiaj yog kub lawm es ntxias kom tus plig yuav tsum rov los nrog nyiaj nrog kub nyob uake hauv vaj hauv tsev ntawm tus neeg ntawd lub cev nws thiaj li noj qab haus huv tsis muaj xwmtxheej dabtsis.

 

Peb yog cov ntseeg Vajtswv peb muaj neej muaj tsav uas tsis tau ntseeg Vajtsw, thaum peb mus nrog lawv koom noj koom haus, lawv muaj hu plig khig tes li ntawd peb puas tau taub lub ntsiab lus tiag tiag tias nws yog dabtsi? Los yog yus tsuas lam mus ua kom lawv zoo siab xwb? ” Peb yuav tsum nco Xh. Povlauj txojlus hais tias,  Kuv hais li no tsis yog kuv hais tias, kuv tsis coj Vajtswv txoj kevcai, tiamsis Yexus Khetos txoj kevcai tswjhwm kuv.”

 

III.       Cia peb saib Cov lus foom koob hmoov:   Yog koj hais tias kuv foom koob hmoov rau koj...... Thaum no koj hais tias koj yog ib tus tswv uas loj kawg nkaus los foom rau tus neeg ntawd. Peb tsis yog Vajtswv peb tsis muaj cais hais li ntawd. Thaum peb yuav hais rau ib tug twg peb Tsis txhob khig tes yuav zoo duas. Cia peb tsuas hais tau tias:

Teev Npe 6:22-27 “ Tus tswv kom Mauxes hais rau Aloos thiab Aloos tej tub hais tias, Thaum nej foom koob hmoov rau cov neeg Ixayees, nej cia li foom raws li tej lus uas yuav hais no: ‘Thov Vajtswv foom koob hmoov rau nej thiab tsomkwm nej. Thov tus Tswv hlub nej thiab ua siabntev rau nej. Thov tus Tswv ua zoo rau nej thiab pub nej tau zoo nyob kajsiab lug.’  Tus hais tias, Yog lawv tuav kuv lub npe foom koob hmoov rau cov neeg Ixayees kuv thiaj li yuav foom.” (LCMS -Benediction) 

 

Txojhluag: Txojhluag ntawd yog coj los khig tus plig. Peb puas paub tias thaum peb ua li ntawd peb puas yog muab tus plig khig cias? Peb tus ntsujplig yeej nrog nraim peb nyob. Nws yeej tsis mus rau qhov twg. Thaum peb tuag ces peb cov ntseeg Vajtswv tus ntsujplig mus nrog Vajtswv nyob saum ceebtsheej ntuj lawm xwb. Peb tsis muaj cais mus muab lwm tus neeg tus ntsujplig khig cias. Txoj hluag no yog piv txog li tus mlom txojkev teev los muaj hwjchim li ib tus tswv tias nws yuav khig tau tus plig. Vajtswv txojlus qhia nyob rau 1 Kaulithaus 8:4-6 “...Peb puavleej paub hais tias, niag mlom yeej tsis muaj sia. Peb paub hais tias, tsuas muaj tib tug Vajtswv xwb. Txawm yog muaj neeg hu tej timtswv saum nruabntug lossis hauv ntiajteb no hais tias, “vajtswv”, thiab txawm yog muaj ntau tus uas sawvdaws hu hais tias, “timswv” lossis hu hais tias, “tus tswv” los peb paub hais tias, tsuas muaj tib tug Vajtswv xwb. Tus ntawd yog peb Leejtxiv uas tsim ib puas tsav yam, thiab coj peb los ua neej rau nws tau ntsejmuag. Yeej muaj tib tug Tswv xwb, tus ntawd yog Yexus Khetos tus uas Vajtswv tsa ua tus tsim ib puas tsav yam, thiab tus uas tuav peb txojsia.”

            Cov Tubtxib 19:26 “...tej timtswv uas neeg puab yeej tsis yog timtswv tiag...”

 

            Vajtswv Txojlus qhia li cas ntxiv kom peb cov uas ntseeg Vajtswv yuav ua li cas?

Nqi kevcai 1 (First Commandment) Khiavdim 20 “Nej tsis txhob muaj dua lwm tus Tswv” Mathais 6:24 “Tsis muaj ib tug tubqhe twg teevtiam tau ob tug tswv. Yog nws ua li ntawd nws yeej yuav ntxub ib tug, nyiam ib tug, nws yuav hwm ib tug, saib tsis taus ib tug..........”

Lukas 10:27 “ Hlub tus Tswv koj tus Vajtswv kawg siab kawg ntsws, kawg plab kawg plawv, thiab kawg yus lub dag lub zog.....” 

 

Lub ntsiab lus yog li no:Ua ntej koj yuav mus nrog luas khig tes, koj puas xav zoo zoo rau koj mam li mus ua los tsis tau ua?

1 Kaulithaus 8:9, 13 “...Nej yuav tsum ceevfaj nyob tsam nej cov uas muaj cuabkav ua yam no ua rau cov uas muaj kev ntseeg tsawg xav yuamkev....Yog tej zaubmov uas kuv noj ua rau ib tug ntseeg twg xav yuamkev, cais txij no mus kuv yuav tsis noj nqaij ib zaug li lawm, kuv thiaj yuav tsis ua rau tus ntseeg ua txhaum.”

 

Koj puas ua lub neej teev tiam Vajtswv? Loo 12:1 “.... Thaum nej tseem ua neej nyob no, nej yuav tsum muab tagnrho nej lub cev pub rau Vajtswv siv teevtiam nws thiab ua tej uas haum nws siab, Nej ua li ntawd thiaj yog nej hwm Vajtswv tiag.

 

II.                 Kuv ua nej tus Xibhwb kuv yuav tsis txiav nej txoj kev. Kev ntseeg nyob ntawm yus tus kheej. Kuv yuav tsis txwv nej uas yog cov ntseeg tiamsis yog nej mus khig tes, nej ho ua rau lwmtus yuamkev los poob kev ntseeg, nej puas yuav tu siab rov qab rau nej tus kheej. Yog lwmtus pom nej khig tes, es lawv hais nej, nej puas yuav defend “Tivthaiv-Paub Hais” rau kom Vajtswv tau koob meej ntawm nej tus kheej thiab? Nej yog cov ntseeg Vajtswv lawm Kuv yuav tsis muab qhov no hais tiasLaw” “Txojcai”rau nej tiamsis nej yuav tsum paub yog thiab tsis yog.  Nej sawvdaws nyob hauv Vajtswv txoj kevcai tswjhwm.  Ib tsev neeg ntseeg Vajtswv yuav rov tsis muaj sib faib los sib cais tias tus no ua tau tus no uas tsis tau. Peb yuav tsum uas tus qauv “Good Example” rau lwm leej lwmtus. “Kuv yog nej tus Xibhwb, kuv tsis khig tes. Vim qhov no tsis muaj dabtsis rau kuv. Nws yuav coj tsis tau lwm tus los ntseeg Vajtswv. Nws zoo li witchcraft  los li ib tus mlom uas tsis muaj hwjchim. Nws zoo li lam tau lam ua lawm xwb. Kuv tseem yuav niajhnub mus txhawb lawv ntawm txojkev ua neej ua tsav. Kuv lawb dab xwb kuv tsis tau lawb neej. Kuv yuav mus nrog kuv cov txheeb cov zes, kwvtij zejzog thiab txhua tus neeg koom noj koom haus uake. Yog kuv tsis koom nrog lawv khig tes, txawm lawv yuav ntxub thiab tsis txaus siab rau kuv los, Vajtswv Txojlus qhia Mathais 10:22 “Txhua leejneeg yuav ntxub nej vim nej yog kuv cov thwjtim, tiamsis tus uas ua siabntev mus txog hnub kawg, tus ntawd yuav dim.” Txawm lawv hais li no los kuv yuav hais ntxiv li ntawm Lukas 10:27 “...yus yuav tsum hlub kwvtij zejzog ib yam li yus hlub yus lub cev.” Kuv yuav tsis khig tes tiamsis qhov kuv uas kom Vajtswv tau ntsej tau muag thiab tau koob meej ces Tuav Vajtswv lub npe los mus foom koob hmoov rau tus neeg ntawd xwb. Qhov no twb yog tshajtawm Vajtswv Txojmoo Zoo rau tus neeg ntawd thiab lwm tus lawm.”

 

Xh. Povlauj uas txhua yam kom haum tibneeg siab saib nws puas cawm tau lawv. Tiamsis qhov no peb yuav muab txhais tsis tau tias peb nrog luas uas txhua yam kom haum lawv siab tiamsis nws yog rau txojkev txim txhaum. Peb paub tau tias qhov ntawd tsis yog los tsis muaj hwjchim los mus ua tau. Tsuas yog Vajtswv thiaj li yog tus ua tau. Xh. Povlauj tsis tau hais tias yog lawv ua tubsab ces nws yuav nrog lawv ua tubsab. Yog lawv tua tibneeg ces nws yuav nrog lawv tua tibneeg. Nws yuav nrog lawv nyob ua lub neej li lawv. Tus txomyem los nws yuav ua tus txomnyem,  tiamsis yog ua rau yam qhov zoo kom Vajtswv tau koob meej tias lawv hnov Txojmoo Zoo los mus cawm lawv kom lawv dim ntawm dab lub hwjchim. Xh. Povlauj thiaj li hais tias,  Kuv hais li no tsis yog kuv hais tias, kuv tsis coj Vajtswv txoj kevcai, tiamsis Yexus Khetos txoj kevcai tswjhwm kuv.”

 

Yexus ua tib yam li ntawd rau tibneeg ntiajteb. Nws yog tus ua txhua yam li nws ua tau. Nws tso nws lub hwjchim tseg los ua tibneeg. Nws mus qhia Txojmoo Zoo rau txhua qhov txhia chaw, kho cov neeg mob, neeg dig muag, tuag tes tuag taw, raug dab, thiab tsa tus uas tuag lawm rov los muaj sia. Nws cia nws tus kheej raug luag muab ntau thiab tua kom tuag rau saum tus ntoo khaublig. Nws ua txhua yam kom lwmtus zoo siab. Nws ua txhua yam ntawd kom cawm tau peb dim. Peb txhua tus yuav tsum ua raws li txoj kevcai tswjhwm, tiamsis peb yeej ua tsis tau. Vim li ntawd Vajtswv tus Tub thiaj li los ua rau peb txhua tus.  Peb txhua tus yeej ntxim raug cais thiab txiavtxim rau peb txojkev txim txhaum uas peb theej tsis tau. Tiamsis Vajtswv tus Tub los theej rau peb. Peb tau Vajtswv txoj koob hmoov, thiab nws txoj kev hlub, tiamsis tej uas peb hais tias peb ua tau tej ntawd yeej yuav cawm tsis tau peb. Tiamsis Vajtswv tus Tub them thiab yuav rau peb tas lawm. Nws yuav los ntawm nws cov ntshav uas dawbhuv los ntawm nws txojkev txomnyem nrog rau kev tuag. Yexus ua txhua yam rau peb, ua li peb siab nyiam, nws ua tej no vim nws los cawm peb ntawm lub txim thiab pub txojsia ntev mus ib txhis rau peb txhua tus.

 

Peb cia li muab hais yam yoojyim li no yog Yexus hais tias, “Thaum nej raug dagntxias, kuv raug dagntxias, Kuv thiaj li cawm tau nej ntawm txojkev dagntxias ntawd.... Nej txhua tus uas txhawj, kuv los nyob nrog nej txojkev txhawj, los coj nej txoj kev txhawj ntawd mus... Nej cov uas raug hluag ntxub, Kuv los raug luas nplawm, luas ntau, luas ntxub, Kuv thiaj li txhawb tau nej lub dag lub zog. Nej cov uas nyuajsiab thiab quaj nco txog nej tus hlub, Kuv los raug kev txomnyem thiab tuag, kuv los nplig nej siab ntsws thiab muab txojsia mus ibtxhis rau nej.” Txawm Xh. Povlauj siv nws lub dag lub zog ua kom haum sawvdaws dejsiab ntsws kom tsis txhob muaj kev tu siab tiamsis nws nyob hauv Vajtswv txoj kevcai tswjhwm. Tus uas ua txhua yam thiab uas kom haum txhua tus siab ces yog Tswv Yexus Khetos uas los ua tibneeg es nws thiaj li cawm tau peb.

 

Muaj ib tug psychiatrist nyob New York City npe hu ua Dr. Johen Rosen. Nws tsis yog lawv tus doctor xwb tiamsis nws ua nws lub neej nrog cov neeg muaj mental illness nyob noj haus uake. Nws lub txaj pws los zoo ib yam li nws cov patient lub txaj pws. Nws nrog lawv noj tib cov zaub mov li lawv noj. Nws nrog lawv zaum tib lub sofa, nws nrog lawv walk the same hall day’s and night’s. Cov neeg uas ntsib kev nyuajsiab, nws nrog lawv nyuajsiab. Nws xyaum uas li nws cov patients nws thiaj li yuav pab tau lawv.  Nws ua txhua yam li nws uas tau saib nws pab cawm tau lawv.

 

Tswv Yexus twb ua li no rau peb lawm. Los ntawm nws txojkev los ua tibneeg, nws nrog peb nyob los ua tus zoo li peb. Nws los ua txhua yam rau peb nws thiaj li cawm tau peb.

 

Thov kom Vajtswv Txojlus pub rau peb sawvdaws tau taub thiab tau nyob kajsiab lug rau ntawm Tswv Yexus Khetos. Peb txhua tus uas yog Vajtswv cov menyuam peb sawvdaws hais:        Amees.